Māris Bullītis un viņa palīgs Raivo katru dienu dodas uz Jelgavas daudzdzīvokļu māju pagalmiem un individuālo māju apkaimēm, kur savāc lielgabarīta atkritumus. Ar spēkratiem bloķēta piekļuve pie laukumiem, kaudzes ar atkritumiem, kas neatbilst lielgabarīta definīcijai - noskaties video un uzzini, kā viņiem sokas reisā. Kas ir lielgabarīta atkritumi - lasi šeit.
Māris strādā par kravas manipulatora vadītāju, bet Raivis ir viņa palīgs. Viņi nodarbojas ar lielgabarīta atkritumu izvešanu: kravas auto, ar kuru viņi dodas reisā, ir aprīkots ar kravas satvērēju. Pateicoties šai tehnikai, viņi bez fiziska spēka pielietošanas kravas kastē var iekraut dīvānu vai krēslu. Salīdzinoši vieglāki sadzīves priekšmeti tiek iekrauti ar rokām.
“Sporta zāle mums nav vajadzīga, mums ir pašiem savs sporta veids – veco smago mēbeļu cilāšana. Pie tam svaigā gaisā,” viņi smej.
“Tējkanas, dīvāna spilvenus, saprotams, iekraujam ar rokām. Tomēr smagus dīvānus vai krēslus gan ne – virs galvas smagas mēbeles pacelt mēs nevaram. Tam ir paredzēts krāns. Tomēr ne vienmēr varam to likt lietā – bieži vien cilvēki, īpašā manierē noparkojot savus automobiļus, bloķē mums iespēju strādāt. Mēs nevaram celt pāri automobiļu jumtiem dīvānus – tas ir bīstami. Gadījumā, ja ar krānu strādāt neizdodas, daļu mēs sakraujam ar rokām, bet pārējam braucam pakaļ citreiz. Atkal un atkal braukt uz vienu un to pašu pagalmu nav lietderīgi, tāpēc mums ir likumīgas tiesības izsaukt policiju, ja auto bloķē iespēju piekļūt atkritumu novietnei. Diemžēl ceļu satiksmes noteikumi pagalmos nekādi nedarbojas – vai nu cilvēki tos nezina vai gluži vienkārši nevēlas ievērot,” stāsta Māris.
Bieži vien gadās, ka no milzīgas atkritumu kaudzes Māris un Raivis var paņemt tikai dažus priekšmetus – piemēram, krēslu un skapīti. Maisi ar celtniecības atkritumiem vai sadzīves atkritumiem, santehnika, zari, kartons, putuplasts – tas viss ir jāatstāj.
Piemēram, atkritumu laukumā Tērvetes ielā, kur iedzīvotāji atstāj lielgabarīta atkritumus, to nebija vispār: liela kaudze vecu apģērbu netiek uzskatīta par lielgabarīta atkritumiem. “Mēs no tās varam paņemt tikai matrača virsmu, jo matrači tiek uzskatīti par lielgabarīta atkritumiem,” saka Māris.
Savukārt Vīgriežu ielas laukumā konstatēti zari, automobiļa polsterējums, putuplasts, celtniecības atkritumi.
“Arī šeit mums nav ko paņemt. Dažreiz cilvēki sašūt, kliedz, ka mēs nestrādājam. Es mēģinu skaidrot, kas ir lielgabarīta atkritumi un kas nav. Tiesa, dažās adresēs pilnībā nepalīdz nekādas sarunas – kā bija tur bardaks, tā arī paliek. Dzīvokļu īpašniekiem jāatceras, ka tikai viņi paši ir atbildīgi par to, kas notiek konteineru laukumos,” norāda Māris, starp mašīnām manevrējot klāt vēl kādai atkritumu novietnei Kastaņu ielā.
Arī šeit lielgabarīta atkritumu maz. Visas kaudzes tā arī paliks šeit līdz brīdim, kad mājas pilnvarotā persona atsevišķi pasūtīs celtniecības atkritumu maisu izvešanu. To, ko var paņemt – pāris vecus dīvānus -, Māris un Raivis ar krāna palīdzību iekrauj kravas kastē.
“Protams, ir arī tādi laukumi, kur vienmēr ir kārtība, īpaši mājās, kur svešinieki neierodas izmest savus atkritumus, kur iedzīvotāji īpaši rūpējas par šo jautājumu un kur paši iedzīvotāji nevēlas dzīvot starp atkritumu kaudzēm,” Māris atzīst.