Atkritumu apsaimniekošanas rēķinu iespējams ietekmēt daudz vairāk, nekā dažkārt šķiet.
Viens no vienkāršākajiem veidiem ir samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu, norāda Pilnsabiedrība ”JKP”.
Princips ir vienkāršs: ja stikla pudeles un burkas nenonāk sadzīves atkritumos, ja papīrs, kartons, plastmasas un metāla iepakojums tiek nodalīts atsevišķi un arī pārtikas un virtuves atkritumi tiek izmesti bioloģisko atkritumu konteinerā, nešķiroto sadzīves atkritumu konteiners piepildās ievērojami lēnāk.
Jelgavas valstspilsētas saistošie noteikumi paredz, ka dalīti vāktu papīra, kartona, plastmasas, metāla un stikla iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir starp normatīvajos aktos paredzētajiem izņēmumiem no izmaksām, kuras sedz pats atkritumu radītājs. Turklāt noteikumi paredz ļoti konkrētu ieguvumu tiem, kas sistēmā iesaistās pilnvērtīgi: ja īpašumā bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāls un stikla iepakojums tiek vākti dalīti vai bioloģiskie atkritumi noteiktajā kārtībā kompostēti, pēc klienta vēlēšanās nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu var samazināt uz pusi.
Tātad šķirošana nav tikai vides jautājums. Tā ir arī praktiska iespēja samazināt nešķiroto atkritumu apjomu un optimizēt izvešanas biežumu.
Tieši šeit sākas jautājums, kuru pēdējā laikā Pilnsabiedrība ”JKP” saņem no vērīgiem jelgavniekiem: ja šķirošana ir paredzēta pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kādēļ pie daļas īpašumu joprojām nav redzams stikla iepakojuma vai jauktā iepakojuma konteiners? Kādēļ pie atsevišķām ēdināšanas vietām nav bioloģisko atkritumu konteinera? Kādēļ pie kāda veikala, biroja vai citas saimnieciskās darbības vietas redzams tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteiners.
No malas atbilde var šķist pašsaprotama – ja trūkst konteinera, tātad apsaimniekotājs to nav nodrošinājis.
Tomēr realitātē atbildības sadalījums ir sarežģītāks.
Pilnsabiedrība ”JKP” skaidro, ka atkritumu apsaimniekotājs nevar vienpusēji izlemt un bez klienta iesaistes pievest konkrētam īpašumam papildu konteinerus, kuri nav paredzēti noslēgtajā līgumā.
”Ja, slēdzot vai grozot līgumu, klients nav izvēlējies konkrētās dalīti vācamās atkritumu plūsmas un nav vienojies par nepieciešamo konteineru , apsaimniekotājs nevar vienkārši pēc savas iniciatīvas atvest un novietot konteineru. Mēs klientiem piedāvājam iespēju šķirot, konsultējam un aicinām izmantot šo sistēmu, bet līgumā noteiktā konteineru uzstadīšana un piegādāšana notiek tikai saskaņojot ar klientu, īpašnieku vai pārvaldnieku,” skaidro Pilnsabiedrības ”JKP” klientu apkalpošanas speciāliste.
Šāda kārtība nav tikai uzņēmuma iekšējs princips. Jelgavas valstspilsētas saistošo noteikumu 8. punkts nosaka, ka atkritumu savākšanas veids un izmantotā infrastruktūra tiek noteikta līgumā starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju vai tā pilnvaroto personu. Savukārt atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju iesaistīties dalītās vākšanas sistēmā, tostarp izmantot dalītās vākšanas konteinerus, bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu un citus risinājumus.
Taču ar vārdu ”iespēja” stāsts nebeidzas.
Saistošie noteikumi vienlaikus nosaka pienākumus arī pašiem atkritumu radītājiem.
Saistošo noteikumu 16. punkts paredz pienākumu piedalīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tostarp bioloģiskos atkritumus. Noteikumi attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām visā Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.
Tas nozīmē būtisku niansi: ja pie konkrēta īpašuma nav redzams attiecīgais šķirošanas konteiners, tas pats par sevi vēl nepierāda, ka apsaimniekotājs nav piedāvājis pakalpojumu vai nav spējīgs to nodrošināt.
Jautājums vispirms ir – kas paredzēts konkrētā īpašuma atkritumu apsaimniekošanas līgumā un kādu risinājumu ir izvēlējies pats atkritumu radītājs, īpašnieks vai pārvaldnieks?
Īpaši skaidras prasības noteiktas attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem.
Jelgavas saistošie noteikumi nosaka, ka bioloģisko atkritumu radītājam vai valdītājam ir jāpiedalās bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmā un bioloģiskie atkritumi jānodala no pārējiem sadzīves atkritumiem. Atsevišķos gadījumos ir iespējama kompostēšana savā teritorijā, ievērojot noteiktās prasības.
Vēl stingrāks regulējums attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbībā pārtikas atkritumi rodas regulāri. Saistošo noteikumu 33. punkts paredz, ka restorāniem, kafejnīcām, ēdnīcām, pārtikas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kā arī pārtikas apstrādes un ražošanas uzņēmumiem ir pienākums dalīti vākt savas darbības rezultātā radušos bioloģiskos atkritumus un noslēgt līgumu par to izvešanu.
Tādēļ jautājums ”kāpēc pie ēdināšanas uzņēmuma nav BIO konteinera?” ir pilnīgi pamatots.
Taču tas nav jautājums, uz kuru iespējams atbildēt, vienkārši norādot uz atkritumu apsaimniekotāju.
Apsaimniekotājs nodrošina sistēmu un pakalpojumu. Klientam savukārt ir pienākums tajā iesaistīties un līgumā vienoties par sava īpašuma vai uzņēmuma darbībai nepieciešamo risinājumu.
Arī Pilnsabiedrības ”JKP” rīcībā esošā informācija rāda, ka praksē situācijas ir dažādas. Ir īpašumi, kuros līgumos sākotnēji nav bijuši iekļauti visi dalīti vācamo atkritumu konteineri; citviet tie pievienoti vēlāk, bet atsevišķos gadījumos klienti pieteikuši tikai daļu no šķirošanas konteineriem. Tas uzskatāmi parāda, ka pilsētas kopainu nevar vērtēt pēc principa – ”nav konteinera, tātad apsaimniekotājs to nav nodrošinājis”.
Turklāt pašvaldības saistošie noteikumi nosaka arī atkritumu apsaimniekotāja pienākumu ziņot pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem par gadījumiem, kad atkritumu radītāji, īpašnieki, valdītāji vai pārvaldnieki noteikumus neievēro.
Tādēļ atkritumu apsaimniekotāja lomu nevajadzētu sajaukt ar uzraugošās iestādes funkciju.
Pilnsabiedrība ”JKP” var piedāvāt konteinerus, izvešanu, konsultācijas un dalītās vākšanas infrastruktūru; tā var informēt klientu par nepieciešamajām izmaiņām un normatīvo prasību iespējamu neievērošanu. Taču apsaimniekotājs nevar patvaļīgi pārrakstīt klienta līgumu vai vienpersoniski uzņemties pašvaldības kontroles funkcijas.
Tieši šī robeža publiskajā diskusijā nereti pazūd.
Ja pašvaldība saņem iedzīvotāja sūdzību par to, ka konkrētā vietā nav šķirošanas iespēju, vispirms būtu jānoskaidro ne tikai tas, kas fiziski atrodas konteineru laukumā, bet arī – kāds līgums ir noslēgts, kādus atkritumus konkrētajā vietā rada, vai klients ir pieteicis nepieciešamo konteineru daudzumu un veidu, kā arī vai atkritumu radītājs pats pilda saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus.
Atbildība nevar būt vienvirziena.
Arī Jelgavas saistošo noteikumu mērķis ir nevis vienkārši palielināt konteineru skaitu pilsētā, bet veicināt atkritumu rašanās samazināšanu, dalītu vākšanu, šķirošanu un pārstrādi, tā samazinot poligonā ”Brakšķi” apglabājamo atkritumu daudzumu.
Vienlaikus jāuzsver, ka dalītā atkritumu vākšana Jelgavā jau šobrīd ir plaši izmantota – liela daļa jelgavnieku ikdienā šķiro gan jaukto iepakojumu, gan stikla iepakojumu.
Un te atkal nonākam pie paša praktiskākā argumenta – šķirošana ir izdevīga arī iedzīvotājiem.
Jo mazāk stikla iepakojums, jauktais iepakojums (kartons, papīrs, plastmasa, metāls) un bioloģiskie atkritumi nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā, jo lēnāk tas piepildās. Savukārt Jelgavas saistošie noteikumi tieši paredz iespēju klientam, kas pilnvērtīgi iesaistās dalītajā vākšanā, pēc viņa vēlēšanās samazināt nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu divas reizes.
Tāpēc Pilnsabiedrība ”JKP” aicina iedzīvotājus, namu pārvaldniekus un uzņēmējus negaidīt, kamēr pārpildīts sadzīves atkritumu konteiners kļūst par problēmu.
Ir vērts pārskatīt savu atkritumu apsaimniekošanas līgumu un pajautāt sev pavisam vienkāršus jautājumus: vai mums ir iepakojuma šķirošanas iespēja? Vai ir stikla iepakojuma konteiners? Kur nonāk bioloģiskie atkritumi? Vai nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežums joprojām atbilst faktiskajam atkritumu daudzumam?
Ja kāda no šķirošanas iespējām trūkst, risinājums sākas ar sarunu ar apsaimniekotāju un nepieciešamo pakalpojumu pieteikšanu.
Savukārt gadījumos, kad normatīvajos aktos paredzētais pienākums netiek pildīts, tas jau ir jautājums par noteikumu ievērošanu un uzraudzību, nevis par to, vai atkritumu apsaimniekotājs ir gatavs konteineru nodrošināt.
Atkritumu šķirošana Jelgavā nevar būt tikai apsaimniekotāja, tikai pašvaldības vai tikai iedzīvotāja pienākums. Tā ir sistēma, kurā katram ir sava atbildība.
Pilnsabiedrības ”JKP” uzdevums ir nodrošināt šo sistēmu un pakalpojumu.
Klienta uzdevums ir tajā iesaistīties.
Savukārt pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai vienādi noteikumi attiektos uz visiem.
Tikai tad šķirošana pārvēršas par to, kam tai patiesībā jābūt – ikdienas ieradumu, kas samazina radīto un apglabājamo atkritumu daudzumu.