No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu šķirošana iedzīvotājiem būs obligāta. Ar mērķi laicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām un iepazīties ar citu valstu pozitīvo pieredzi bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jomā, novembra izskaņā pilnsabiedrības “JKP” un SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” pārstāvji tikās ar vietējiem Latvijas, kā arī Igaunijas jomas speciālistiem.
Tikšanās laikā biopolimēru preču ražotāju "BioBag International" AS līdzīpašnieks Jorn Johansen un “BioBag Estonia” ražotnes direktors Madis Tafenau dalījās ar Itālijas, Dānijas un Norvēģijas pieredzi bioloģisko atkritumu apsaimniekošanā, ieskicējot šajās valstīs ieviesto sistēmu ieguvumus. Piemēram, Itālijā un Norvēģijā šobrīd panākts Eiropas Savienībā lielākais savākto bioloģisko atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju. Savukārt šo ražotāju produktu pārstāve, Latvijas uzņēmuma “CleanLiving Trade” vadītāja Zanda Briķe iepazīstināja ar izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem bioloģisko atkritumu šķirošanā un apsaimniekošanā, akcentējot biopolimēru lomu. Tai skaitā arī nupat Rīgā uzsākto pilotprojektu, kur vairāk kā 1700 mājsaimniecībām ir izdalīti gan konteineri, gan maisi šo atkritumu uzkrāšanai.
“Latvijā aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmie. Piemēram, virtuves pārtikas atkritumi, dārzeņu un augļu atkritumi, tējas biezumi, veci augi, puķes, nopļauta zāle, koka lapas, zariņi. No 2024. gada šos produktus šķirosim tāpat kā šobrīd šķirojam iepakojumu un stiklu. Mājsaimniecībām šāda bioloģisko atkritumu dalīta vākšana nozīmē iespēju samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu pat līdz 40 procentiem. Ieguvums ir ievērojams, taču pie nosacījuma, ka tam tiks nodrošināta iedzīvotājiem ērta un saprotama šķirošanas sistēma. Gatavojoties šim procesam, tikšanās laikā ieguvām priekštatu par iespējamiem risinājumiem un procesa praktisko pusi. Proti, kādas ir iespējas virtuves pārtikas atkritumu uzglabāšanai mājsaimniecībās, kā var tikt organizēta atkritumu savākšana no bioloģisko atkritumu konteineriem,” stāsta pilnsabiedrības “JKP” pārstāvji.
Piemēram, mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja izmantot elpojošās miskastes un elpojošos bioloģiski noārdāmos miskastes maisus ēdiena atkritumiem – ražotāji norāda, ka šādā veidā savāktie bioloģiskie atkritumi uzkrāšanas procesā neizdala specifisko virtuves atkritumu smaku un zaudē mitrumu, turklāt vēlāk šo bioloģiski noārdāmo maisu ar savākto saturu drīkstēs izmest konteinerā vai pat mājas komposta tvertnē, kur maisi kompostēšanās procesa laikā sadalīsies. Savukārt lielajiem dalīti vākto atkritumu konteineriem pieejami bioloģiski noārdāmie maisi, kas nodrošina tīrāku atkritumu savākšanas procesu – konteineri ir mazāk smacīgi un tīrāki to lietošanas procesā,” stāsta pilnsabiedrības “JKP” pārstāvji, papildinot: šie ir tikai daži no iespējamiem risinājumiem, kuri vēl būtu jātestē praksē.
Tuvāko gadu laikā atkritumu poligonā “Brakšķi” paredzēts veidot bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes iekārtu kompleksu – tur nogādātie bioloģiskie atkritumi tiks pārstrādāti kompostā, lai vēlāk tos varētu izmantot dažādās tautsaimniecības nozarēs. “Galvenais izaicinājums, ar kuru jau šodien saskaras poligoni, kuri jau ieviesuši BNA pārstrādes sistēmas, ir bioloģisko atkritumu plūsmas kvalitāte. Proti, ja šķirosim nekvalitatīvi, bioloģisko atkritumu konteineros metot neatbilstošus atkritumus un, piemēram, nepārstrādājamos maisus, tad arī gala produktam jeb kompostam nebūs nedz nepieciešamā kvalitāte, nedz pieprasījums tirgū,” skaidro SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds. Viņš norāda: iespēja laicīgi iepazīties ar veiksmīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu piemēriem un niansēm pirms savas sistēmas izveides, ir vērtīgs ieguvums.