Bioloģisko atkritumu šķirošana Jelgavā ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību un obligātu prasību no 2024.gada 1. janvāra. Taču līdz ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotājiem arvien biežāk rodas jautājumi – kā tikt pie brūnā konteinera, ko tajā drīkst izmest un vai tas sadārdzina ikmēneša rēķinus.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošajiem noteikumiem bioloģisko atkritumu šķirošana pilsētā ir obligāta. Tas nozīmē, ka pārtikas atliekas, dārza atkritumi un citi noārdāmi materiāli vairs nevajadzētu nonākt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Šāds solis ieviests, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un veicinātu to pārstrādi kompostā vai biogāzē.
“Jāsaka, ka jaunā kārtība norāda uz skaidru virzienu – pāreju no vienkāršas atkritumu izmešanas uz pārdomātu un videi draudzīgu apsaimniekošanu,” komentē SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” (JKP) valdes loceklis Andrejs Eihvalds. “Latvijas pieredze atkritumu šķirošanā rāda, ka iedzīvotāju ieradumi mainās, un arvien vairāk cilvēku regulāri šķiro atkritumus,” viņš piebilst.
Kā saņemt brūno konteineru?
Lai sāktu šķirot, iedzīvotājiem vispirms jānodrošina atbilstošs konteiners, un tā saņemšanas kārtība atšķiras atkarībā no dzīvesvietas. Privātmāju īpašniekiem jāvēršas pie Pilnsabiedrības JKP un jānoslēdz vienošanās jau pie esošā līguma par atkritumu apsaimniekošanu. Pēc vienošanās noslēgšanas tiek piešķirts bioloģisko atkritumu konteiners.
Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāvēršas pie mājas pārvaldnieka, kurš sagatavo iesniegumu atkritumu apsaimniekotājam – par bioloģisko konteineru uzstādīšanu. Pēc līguma grozījumu parakstīšanas konteineru nodrošina atkritumu apsaimniekotājs.
Tomēr konteiners nav vienīgais risinājums. Noteikumi paredz arī alternatīvu – kompostēšanu savā privātmāju īpašumā. Ja mājsaimniecība izvēlas šo pieeju, tai jāreģistrē mājkompostēšana savā privātīpašuma kompostēšanas reģistrā.
Pareiza šķirošana
Svarīgs jautājums ir pareiza šķirošana. Bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst ievietot tikai tīrus, dabiskas izcelsmes atkritumus bez iepakojuma. Tos var likt tieši konteinerā vai izmantot tikai speciālus kompostējamus BIO maisiņus vai papīra maisus ar atbilstošu marķējumu.
Galvenais princips – kompostējami bioloģiskie atkritumi bez piemaisījumiem.
Konteinerā drīkst ievietot pārtikas atliekas – gaļu, zivis, olu čaumalas, maizi, graudaugus, augļus un dārzeņus, kā arī kafijas un tējas biezumus un riekstu čaumalas. Tāpat tajā var likt dārza atkritumus, piemēram, lapas, zāli, nezāles, ziedus un bojātus augļus vai augus.
Savukārt konteinerā nedrīkst mest plastmasu, plēvi, foliju, iepakojumus, cepampapīru un citus līdzīgus materiālus. Aizliegts arī likt šķidrumus, piemēram, zupas vai eļļas. Tajā nedrīkst nonākt higiēnas preces, mājdzīvnieku atkritumi, tekstils, akmeņi, augsne, pelni, kā arī būvniecības, bīstamie un citi sadzīves atkritumi.
Šķirot lētāk
Ne mazāk svarīgs aspekts ir izmaksas. Bioloģisko atkritumu izvešanas maksa ir zemāka un veido 60 % no sadzīves atkritumu tarifa. Tas nozīmē, ka šķirošana var palīdzēt samazināt kopējos izdevumus, jo piesakot bioloģisko atkritumu konteineru vajag pārskatīt sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu un apjomu.
Konteineru apsaimniekošana
Būtiska ir arī konteineru iztukšošanas kārtība – jāņem vērā, ka ir noteikti minimālie iztukšošanas biežumi. Daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm konteineri jāiztukšo ne retāk kā reizi nedēļā, savukārt individuālajām mājām – ne retāk kā reizi četrās nedēļās. Juridiskajām personām izvešana tiek organizēta pēc faktiskās nepieciešamības. Arī sezonāli izmantotiem īpašumiem atkritumu izvešana tiek nodrošināta, pielāgojot to lietošanas intensitātei.
Papildus tam līguma ietvaros konteineru mazgāšana tiek nodrošināta divas reizes gadā – kādā no bioloģisko konteineru iztukšošanas reizēm, sākot ar periodu, kad gaisa temperatūra vairs nav zem nulles.